Meža cenu ietekmē daudz faktoru, un tā var mainīties atkarībā no vairākiem būtiskiem apstākļiem. Šeit ir daži no galvenajiem faktoriem, kas var ietekmēt meža cenu:

• Koksnes veidi un to kvalitāte:

Mežā augošās koku sugas un materiālu sortiments, kas no tām var tikt iegūts, tiešā veidā ietekmē meža cenu. Augstākas kvalitātes un pieprasītāki koksnes veidi parasti sniedz augstāku cenu.

• Meža platība un atrašanās vieta:

Lielākas meža platības, sausāki augšanas tipi un ērtāka atrašanās vieta veicina augstāku cenu, jo šie faktori samazina mežizstrādes izmaksas un laiku.

• Meža stāvoklis un kvalitāte:

Ja koki ir sasnieguši noteikto ciršanas vecumu vai caurmēru, to kvalitāte būs labāka nekā pāraugušiem kokiem.

• Tirgus apstākļi:

Koksnes tirgus apstākļi un pieprasījums pēc noteikta sortimenta ietekmē arī meža cenu –  ja pasaulē trūks konkrēta sortimenta, pieaugs koksnes, no kuras iegūst šo sortimentu, cena.

• Likumdošana un regulējums:

Tiesību akti un mežsaimniecības regulējums var ietekmēt meža cenu, it īpaši, ja ir jāievēro specifiski noteikumi vai ierobežojumi.

• Ekoloģiskie un ilgtspējības faktori:

Palielināta uzmanība pret ekoloģisko ilgtspēju var veicināt augstāku meža cenu, jo šodien arvien vairāk pieaug pieprasījums pēc ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem.

Katrs no šiem faktoriem var darboties atkarībā no citiem, un kopumā meža cena tiek noteikta kompleksi, ņemot vērā daudz dažādu apstākļu. Tādēļ ir svarīgi konsultēties ar meža speciālistiem, lai iegūtu precīzāku informāciju par konkrēto situāciju.

Lai pārdotu meža zemi vai cirsmu, ir jābūt nostiprinātām īpašumtiesībām zemesgrāmatā. Cirsmas pārdošanas gadījumā  jābūt visu īpašnieku piekrišanai.

Apmaksa pilnā apmērā uz pārdevēja bankas kontu jāveic pirms cirsmu izstrādes sākuma, bet zemes pārdošanas gadījumā – pirms īpašumtiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā. Stiga RM apmaksu pilnā apmērā veic 1 (vienas) darba dienas laikā no līguma parakstīšanas brīža, tas attiecas gan uz cirsmu iegādi, gan zemes iegādi.

Katrs konkrētais gadījums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā vairākus apstākļus, piemēram, attālumu līdz tuvākajai cirsmai vai īpašumam, kuru tuvākajā laikā ir plānots apsaimniekot, meža augšanas apstākļu tipus un iegūstamo koksnes sortimentu. Taču visbiežāk cirsmas gadījumā šis apjoms ir 200 kubikmetri, bet zemes iegādes gadījumā – 2 hektāri.

Daži no būtiskākajiem līguma punktiem ir pārdevēja un pircēja kontaktinformācija, kadastra numurs un kadastra apzīmējums/i, konkrētie nogabali, platības un cirtes veidi, pilna pirkuma summa, pārdevēja bankas konta numurs, pircēja un pārdevēja pienākumi, tiesības un atbildība, kā arī apmaksas un izstrādes termiņš.

Svarīgi ir veikt vairāku potenciālo pircēju piedāvājumu salīdzināšanu, lai veiktu pārdomātu izvēli par turpmāko sadarbības partneri meža apsaimniekošanā. Jāvērtē gan  mežizstrādes kvalitāte un cirsmas sakopšana pēc izstrādes, gan  meža atjaunošanas iespējas. Tāpat vērtīgi veikt izpēti  par pēdējo gadu koksnes cenas tendencēm, lai noteiktu, kurš koksnes sortiments ir vērtīgāks un piemērotāks pārdošanai. Ne mazāk svarīgi ir arī saplānot par cirsmas vai zemes pārdošanu iegūto naudas līdzekļu prātīgu izlietojumu.

Meža īpašniekiem ir pienākums vismaz reizi 20 gados atjaunot meža inventarizāciju jeb meža taksāciju, jo šis dokuments ir obligāta prasība un tā derīguma termiņš ir 20 gadi. Tas nozīmē, ka gadā meža inventarizācija obligāti jāveic tiem meža īpašniekiem, kuri to pirmo reizi veica 2004. gadā vai agrāk. Meža inventarizāciju drīkst veikt oficiāli sertificēti meža taksatori. Meža inventarizāciju pieņem Valsts meža dienests, kas 30 dienu laikā no iesniegšanas brīža pārbauda tās atbilstību situācijai dabā un vai nu pieņem to un inventarizācija stājas spēkā, vai arī lūdz veikt labojumus un iesniegt atkārtoti.

Mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu tiek sadalīts nogabalos. Meža nogabalu kailcirtē var nocirst, ja valdošā koka suga ir sasniegusi ciršanas vecumu. Priedei šis vecums ir 101 gads, eglei 81, bērzam 71, apsei 41 gads, savukārt baltalksni var cirst jebkurā vecumā. Priedes, egles un bērza nogabalus var nocirst pirms ciršanas vecuma sasniegšanas, ja valdošās sugas vidējais stumbra caurmērs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla priedei ir sasniedzis 30 cm, eglei 26 cm un bērzam 25 cm.

Pastāv vairāki cirtes veidi, piemēram, kailcirtes, izlases cirtes un kopšanas cirtes. Maksimālā kailcirtes platība sausajos meža tipos ir pieci hektāri, pārējos – divi hektāri. Minimālais vecums, kas  kailcirtei pieguļošajai atjaunotajai mežaudzei jāsasniedz, lai kailcirte būtu atļauta, ir trīs gadi. Noteikumus par koku ciršanu nosaka Meža likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 935.

• Cirsmas pārdošanas gadījumā īpašniekam fiziskai personai ir jāmaksā ienākuma nodoklis 7,5% apmērā.
• Zemes pārdošanas gadījumā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” minēts, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas no pārdošanas ieņēmuma, atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Nodoklis nav jāmaksā, ja:

• Nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta;
• Nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums;
• Nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums, un ienākums no šā nekustamā īpašuma no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.
  • Tātad, ja tas nav vienīgais īpašums, nodokļa atbrīvojums varētu būt pirmajā gadījumā ar noteikumu,  ja pēdējo piecu gadu laikā pirms īpašuma pārdošanas tajā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi 12 mēnešus pēc kārtas. Tie var būt jebkuri 12 mēneši pēc kārtas šo 60 mēnešu (jeb piecu gadu) laikā.

Sadarbojoties ar Stiga RM, notāra pakalpojumus pilnā apmēra apmaksā Stiga RM

Dokumentus var kārtot gan pats meža īpašnieks, gan viņa pilnvarotā persona. Sadarbības gadījumā ar Stiga RM dokumentus kārto un izdevumus par tiem sedz Stiga RM.

• Pirms stādīšanas vēlams veikt augsnes gatavošanu jeb frēzēšanu. Lai arī augsnes sagatavošana ir papildu izmaksas, tā ir ieteicama arī, ja atjaunojamā platība ir neliela. Augsnes apstrādes mērķis ir samazināt iestādīto kociņu un zemsedzes augu konkurenci, atvieglot stādīšanu, samazināt stādījumu agrotehniskās kopšanas nepieciešamību vai vismaz tās veikšanu būtiski atvieglojot.
• Biežāk izcirstu mežu atjauno ar valdošo koku sugu no iepriekšējā aprites cikla. Ja mežs ir ļoti mitrs, to var atjaunot, veidojot aptuveni 20 cm augstas pacilas. Piemēram, priedei neder auglīgas augsnes ar augstu māla saturu. To arīdzan nevajag stādīt izcirtumos, kas strauji aizzeļ. Šis skujkoks priekšroku dod smilšainām, nabadzīgām augsnēm, kas mēdz izžūt un ir ar augstu augsnes pH saturu. Pirms stādīšanas iesakām vispirms konsultēties ar meža atjaunošanas speciālistiem.
• Purvājos, niedrājos, dumbrājos parasti mežu atjauno dabīgi, sausākos meža augšanas tipos var veikt mākslīgo atjaunošanu.
• Piemērotākā koku suga, piemēram, silā, mētrājā un lānā, ir priede. Savukārt egli, melnalksni un bērzu labāk stādīt vērī, damaksnī, gāršā.
• Stādīšanu vislabāk iesakām veikt pavasarī ar nosacījumu, ka pirms ziemas sezonas ir sagatavota augsne.
• Pirmreizējo kopšanu iesakām veikt meža atjaunošanas gadā, ja aizzēlums sāk apdraudēt stādīto vai dabiski ieaugušo kociņu augšanu. Kopšanu vajadzētu veikt vēl vairākus gadus, veicot vienu vai vairākas kopšanas gadā atkarībā no platības aizzelšanas intensitātes. Kopšanas biežumu ietekmē koku suga, augsnes auglība un laikapstākļi.